ēvelēt
Latviešu valoda[labot šo sadaļu]
Latviešu valoda
Skaidrojums[labot šo sadaļu]
Latviešu valodas 2. konjugācijas darbības vārds
- Apstrādāt koka virsmu ar ēveli.
- Ēvelēt dēļus.
- Smalcināt dārzeņus ar ēveli.
- Ēvelēt kāpostus.
Locījumi[labot šo sadaļu]
Konjugācija
| Laiks | Persona vienskaitlī | Vārda forma | Persona Daudzskaitlī | Vārda forma |
|---|---|---|---|---|
| Tagadne | es | ēvelēju | mēs | ēvelējam |
| tu | ēvelē | jūs | ēvelējat | |
| viņš, viņa | ēvelē | viņi, viņas | ēvelē | |
| Pagātne | es | ēvelēju | mēs | ēvelējām |
| tu | ēvelēji | jūs | ēvelējāt | |
| viņš | ēvelēja | viņi | ēvelēja | |
| Nākotne | es | ēvelēšu | mēs | ēvelēsim |
| tu | ēvelēsi | jūs | ēvelēsiet | |
| viņš | ēvelēs | viņi | ēvelēs | |
| Tagadnes lokāmais divdabis | ēvelējošs | |||
| Pagātnes lokāmais divdabis | ēvelējis | |||
| Pavēles izteiksme (dzsk. 2.p.) | ēvelējiet | |||
| Vēlējuma izteiksme | ēvelētu | |||
| Vajadzības izteiksme | jāēvelē | |||
| Atstāstījuma izteiksme | ēvelējot |