teiciens
Latviešu valoda[labot šo sadaļu]
Latviešu valoda
Etimoloģija[labot šo sadaļu]
No darbības vārda teikt.
Lietvārds[labot šo sadaļu]
teiciens vīr. (1. deklinācija)
- Stabils, tradicionāls vārdu savienojums vai vārds.
Locījumi[labot šo sadaļu]
| Locījums | Jautājums | Viensk. | Daudzsk. |
|---|---|---|---|
| Nominatīvs | Kas? | teiciens | teicieni |
| Ģenitīvs | Kā? | teiciena | teicienu |
| Datīvs | Kam? | teicienam | teicieniem |
| Akuzatīvs | Ko? | teicienu | teicienus |
| Instrumentālis | Ar ko? | teicienu | teicieniem |
| Lokatīvs | Kur? | teicienā | teicienos |
| Vokatīvs | Izsaukums | teicien | teicieni |
Pamazināmā forma: teicieniņš