smaids

smaids -a, v.

Sejas daļu (lūpu, vaigu, acu) raksturīgas kustības, raksturīga izteiksme, ko izraisa tieksme smieties, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības.

Sirsnīgs smaids.

Labvēlīgs smaids.

Saulains smaids.

Šķelmīgs smaids.

Savilkt lūpas smaidā.

Dāvāt smaidu — Uzsmaidīt.

Izmocīt smaidu — Ar pūlēm pasmaidīt.

Izspiest smaidu — Piespiest sevi pasmaidīt.

Avots: Latviešu literārās valodas vārdnīca