prievārds
No ''Wiktionary''
Satura rādītājs |
[labot]
[labot] Izruna
- IPA: ['priɐ̯ˌvaːrts]
[labot] Skaidrojums
Latviešu valodas vīr. dz. 1. deklinācijas lietvārds
- Palīgvārds, ko lieto kopā ar patstāvīgo vārdu locījumu formām, lai norādītu šo vārdu attieksmes teikumā.
[labot] Locījumi
| Locījums | Vienskaitlis | Daudzskaitlis |
|---|---|---|
| Nominatīvs | prievārds | prievārdi |
| Ģenitīvs | prievārda | prievārdu |
| Datīvs | prievārdam | prievārdiem |
| Akuzatīvs | prievārdu | prievārdus |
| Instrumentālis | prievārdu | prievārdiem |
| Lokatīvs | prievārdā | prievārdos |
| Vokatīvs | prievārd | prievārdi |
[labot] Etimoloģija
Saliktenis. Otrā daļa ir vārds, bet pirmā ņemta no vārda "priedēklis", kur tā savukārt nākusi no "priekša, priekšā"
[labot] Tulkojumi
Tulkojumi