prievārds
No ''Wiktionary''
Satura rādītājs |
Latviešu valoda [labot]
Izruna [labot]
- IPA: ['priɐ̯ˌvaːrts]
Skaidrojums [labot]
Latviešu valodas vīr. dz. 1. deklinācijas lietvārds
- Palīgvārds, ko lieto kopā ar patstāvīgo vārdu locījumu formām, lai norādītu šo vārdu attieksmes teikumā.
Locījumi [labot]
| Locījums | Vienskaitlis | Daudzskaitlis |
|---|---|---|
| Nominatīvs | prievārds | prievārdi |
| Ģenitīvs | prievārda | prievārdu |
| Datīvs | prievārdam | prievārdiem |
| Akuzatīvs | prievārdu | prievārdus |
| Instrumentālis | prievārdu | prievārdiem |
| Lokatīvs | prievārdā | prievārdos |
| Vokatīvs | prievārd | prievārdi |
Etimoloģija [labot]
Saliktenis. Otrā daļa ir vārds, bet pirmā ņemta no vārda "priedēklis", kur tā savukārt nākusi no "priekša, priekšā"
Tulkojumi [labot]
Tulkojumi