Latviešu valoda

Latviešu valodas vīr. 1. deklinācijas lietvārds

Savienojums (diegiem, auklām u. tml.), ko veido, (tos) sasienot; ciešs iesējums (piemēram, pavedienā); savilkta cilpa.
Mezglu sējējs tekst. — ierīce pavedienu galu savienošanai mezglos.

Matu mezgls — matu savijums, saspraudums (parasti pakausī).

Mezglu raksts — rakstība, kurā izmanto mezglus, kas iesieti dažādas krāsas un dažāda garuma auklās.

Aizmest mezglu — iesiet mezglu diega, auklas galā.
pārn. Sarežģījums (notikumos, parādībās, apstākļos).
biol. Audu, parasti apaļš vai ovāls, sabiezinājums, paresninājums.
Vieta (uz stumbra), kur atrodas lapas.

Ciešs (piemēram, sakņu, zaru) kopums; mezglojums.
Detaļu, elementu salikšanas, montēšanas vienība.
Īpaši veidota savienojuma vieta (parasti būvkonstrukcijām).
Vienā vietā, teritorijā koncentrētu, savstarpēji saistītu objektu (piemēram, celtņu, telpu, mehānismu, ierīču) kopums.

Sanitārais mezgls — tualete, dušas telpa, vannas istaba.

Administratīvi vai ekonomiski svarīga vieta, teritorija; vieta, teritorija, kurā koncentrēta kāda nozare, tās vadība; centrs.

Dzelzceļa mezgls — dzelzceļa stacija, kurā savienojas vairākas dzelzceļa līnijas.

Krustojums (piemēram, ceļiem, ielām).
el. Elektriskās ķēdes (vai tās aizvietošanas shēmas) punkts, kurā savienoti vismaz trīs vadi (zari).
meh. Stieņu savienojuma vieta kopnē, kā arī spēku redukcijas vietas galīgajos elementos.
inf. Jebkura datoru tīklam pievienota ierīce, kas var veikt informācijas apmaiņu ar citām datoru tīklam pievienotām ierīcēm.
Pārcirst Gordija mezglu — ātri un negaidīti atrisināt kādu grūtu jautājumu, pilnīgi likvidēt kādu sarežģījumu.
Mezgla (arī mezglu) punkts — galvenā, svarīgākā daļa, posms.

[LLVV, ZTV]