Latviešu valoda
[labot šo sadaļu]

Kristīgo reliģiska zīme - divas (arī vairākas) taisnes, kas krusto viena otru (cita citu). Šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls.
Ordenis, kas pēc formas ir līdzīgs šādai reliģiskai zīmei.
Zīme, ornamenta elements, ko pamatos veido divas līnijas, kuras krusto viena otru.
Krusta dūriens. Kāšu (arī kāša) krusts.
Veidojums (piemēram, priekšmets, konstrukcija) no diviem elementiem, kas pārlikti viens otram perpendikulāri vai slīpi.
Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar āboliņa lapas vai ozolzīles shematizētu attēlu. Šīs sugas kārts.
Stabs ar šķērskoku augšdaļā nāves soda izpildīšanai, pienaglojot vai piesienot pie tā sodīto.
Grūtības, ciešanas. Kavēklis, traucēklis. «Nokavēsies siens, nāks virsū rudzi, sastrēgs darbi. Nedod dievs tāda krusta!» [Saka saimniece.] Austriņš 1, 68.
Krustojums

Bēg kā velns no krusta - saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās no kā.
Nest savu krustu - paciest grūtības, ciešanas.
Ņemt savu krustu uz pleciem - nevairīties grūtību, ciešanu.
Noveļas kā krusts no kakla - saka, ja izdodas atbrīvoties no kā grūta, nomācoša.