debess

No ''Wiktionary''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Flag of Latvia.svg Latviešu valoda[labot šo sadaļu]

Skaidrojums[labot šo sadaļu]

Latviešu valodas siev. dz. 6. deklinācijas lietvārds
Latviešu valodas vīr. dz. 1. deklinācijas lietvārds
Poētisms
  1. Izplatījuma vai atmosfēras daļa, kas redzama novērotājam no Zemes.
  2. Izplatījums, kosmoss.
  3. Liels, parasti draudīgs, mākonis.
  4. Dieva (dievu, mitoloģisku būtņu) mājoklis, svētlaimes vieta, kur pēc nāves nonāk labo cilvēku dvēseles. Arī paradīze.

debess1 debess, dsk. ģen. debesu, s. (dsk. formas parasti lietojamas vsk. formu nozīmē).

1. Izplatījuma vai atmosfēras daļa, kas redzama novērotājam no Zemes. // parasti dsk. Atmosfēras daļa virs valsts teritorijas.

2. vsk.; astr. Izplatījums, kosmoss.

Debess velve — debess forma, kāda tā šķiet novērotājam no kādas planētas; debess kupols.

Debess sfēra — patvaļīga rādiusa hipotētiska lode, uz kuras projicējas zvaigznes.

Debess ass — debess sfēras diennakts šķietamās griešanās ass.

Debess pols — punkts, kurā debess siera krustojas ar debess asi.

Debess ekvators — debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs debess asij un dala debess sfēru divās puslodēs — ziemeļu un dienvidu puslodē.

Debess ekvators — debess sfēras lielais ripķis, kura plakne ir perpendikulāra pasaules asij.

Debess mehānika — astronomijas nozare, kas pētī debess ķermepu kustību un deformāciju dažādu, gk. gravitācijas spēku ietekmē.

Debess meridiāns — debess sfēras lielais riņķis, kas iet caur debess poliem un novērotāja vietas zenītu.

Debess paralēle — debess sfēras mazais riņķis, kura plakne paralēla debess ekvatora plaknei.

3. novec. Liels, parasti draudīgs, mākonis; Debesis.

4. parasti dsk.; rel.; mit. Dieva (dievu, mitoloģisku būtņu) mājoklis, svētlaimes vieta, kur pēc nāves nonāk labo cilvēku dvēseles; arī paradīze.

Zem klajas debess, arī zem klajām debesīm — (a) Ārpus telpām. (b) Bez pajumtes, patvēruma.

Krist (retāk birt) no debesīm (arī no gaisa) — rasties, tikt iegūtam ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem.

(Kā) pērkons (arī pērkona spēriens, zibens) no skaidrām debesīm — saka par ko negaidītu.

Zeme un debess (arī ar debesīm) griežas (retāk jaucas, iet) kopā — saka par stipru sniegputeni.

Griezt debesis un zemi kopā — saka par stipru viesuli, sniegputeni.

Uz visām (četrām) debess pusēm (arī debespusēm) — uz visām pusēm; uz kuru pusi grib, kur patīk, kur vēlas.

(Kā) melna debess sar. — ļoti daudz (par ko tādu, kas kustas).

Debesu dāvana sar. — saka par to, ko saņem, iegūst negaidīti, arī bez pūlēm.

Kaķa lāsti debesīs nekāpj sar. — saka par ļauna novēlējumiem, kas nevar kaitēt.

Debesu manna sar. — dieva žēlastības izpausme.

Brēkt uz (arī pret) debesīm novec. — prasīt atriebību.

Tīras (arī skaidras) debesis — miera laika apstākļi, bez kara un kara draudiem (bez pretinieka lidaparātu uzlidojumiem).

Kā no debesīm nokritis — (a) Saka par tādu, kas negaidīti ieradies. (b) Saka par tādu, kas nevar orientēties kādos apstākļos.

Celt (vai) (septītajās) debesīs — pārmērīgi cildināt.

Justies (retāk būt) kā (septītajās) debesīs — justies ļoti labi, laimīgi.

Ak tu debess, arī augstā debess — lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.

Debess (arī zili) brīnumi — ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.

Starp debesīm un zemi — nenoteiktā vietā, stāvoklī.

Galva duras debesīs sar. — saka par ļoti gara auguma cilvēku.

Locījumi[labot šo sadaļu]

1.


2.


Tulkojumi[labot šo sadaļu]