ķieģelis

Latviešu valoda

Skaidrojums

ķieģelis

Latviešu valodas vīr. dz. 2. deklinācijas lietvārds

1. Celtniecības materiāls — neliels, parasti taisnstūrains, veidojums, parasti no kādas minerālvielas, piemēram, no māla. Apdedzināti ļieģeļi — būvmateriāls, kas parādījās apmēram 3000 gadus p. m. ē. Senajā Ēģiptē.

Ķieģeļu ceplis — ķieģeļceplis; ķieģeļnīca.

Ķieģeļu fabrika — ķieģeļfabrika.

// pārn. Priekšmets, kam ir ķieģeļa forma.

2. žarg. Bieza grāmata.

3. žarg. Ceļazīme "Iebraukt aizliegts".

4. žarg. Četrinieks (atzīme skolā). [LLVV, MkV, SLG]

Locījums	Vienskaitlis	Daudzskaitlis
Nominatīvs	ķieģelis	ķieģeļi
Ģenitīvs	ķieģeļa	ķieģeļu
Datīvs	ķieģelim	ķieģeļiem
Akuzatīvs	ķieģeli	ķieģeļus
Instrumentālis	ķieģeli	ķieģeļiem
Lokatīvs	ķieģelī	ķieģeļos
Vokatīvs	ķieģeli	ķieģeļi

Tulkojumi

Tulkojumi

Angliski : brick en

Čehiski : cihla cs