skrāpēt
Latviešu valoda
[rediģēt]
Latviešu valodaSkaidrojums
[rediģēt]Latviešu valodas 2. konjugācijas darbības vārds
- Ar piespiedienu vairākkārt vilkt pa (kā) virsmu (parasti ar ko asu) tā, ka kaut kas atdalās no tās.
- Skarot ar ko asu, cietu, ievainot, radīt brūci ādas virskārtā;
- Būt tādam, kas, skarot rada brūci.
Locījumi
[rediģēt]Konjugācija
| Laiks | Persona vienskaitlī | Vārda forma | Persona Daudzskaitlī | Vārda forma |
|---|---|---|---|---|
| Tagadne | es | skrāpēju | mēs | skrāpējam |
| tu | skrāpē | jūs | skrāpējat | |
| viņš, viņa | skrāpē | viņi, viņas | skrāpē | |
| Pagātne | es | skrāpēju | mēs | skrāpējām |
| tu | skrāpēji | jūs | skrāpējāt | |
| viņš | skrāpēja | viņi | skrāpēja | |
| Nākotne | es | skrāpēšu | mēs | skrāpēsim |
| tu | skrāpēsi | jūs | skrāpēsiet | |
| viņš | skrāpēs | viņi | skrāpēs | |
| Tagadnes lokāmais divdabis | skrāpējošs | |||
| Pagātnes lokāmais divdabis | skrāpējis | |||
| Pavēles izteiksme (dzsk. 2.p.) | skrāpējiet | |||
| Vēlējuma izteiksme | skrāpētu | |||
| Vajadzības izteiksme | jāskrāpē | |||
| Atstāstījuma izteiksme | skrāpējot |