kolektīvs

Latviešu valoda

Izruna

• IPA: 'kɔlɛktiːu̯s]

Skaidrojums

Latviešu valodas vīr. 1. deklinācijas lietvārds

1. Cilvēku grupa, ko saista kopīga darbība, kontaktu pastāvīgums, kopīgs uzdevums (parasti vienā un tajā pašā uzņēmumā, iestādē).

   Skolas kolektīvs. Teātra kolektīvs. Iekļauties kolektīvā. Kolektīva vadītājs.

Latviešu valodas īpašības vārds

1. Saistīts ar kolektīvu, tam raksturīgs; kopīgs, kopējs.

Locījumi

Lietvārds

Locījums	Vienskaitlis	Daudzskaitlis
Nominatīvs	kolektīvs	kolektīvi
Ģenitīvs	kolektīva	kolektīvu
Datīvs	kolektīvam	kolektīviem
Akuzatīvs	kolektīvu	kolektīvus
Instrumentālis	kolektīvu	kolektīviem
Lokatīvs	kolektīvā	kolektīvos
Vokatīvs	kolektīvs	kolektīvi

Īpašības vārds

Vienskaitlis

Locījums	Vīriešu dzimte		Sieviešu dzimte
	Nenoteiktā galotne	Noteiktā galotne	Nenoteiktā galotne	Noteiktā galotne
Nominatīvs	kolektīvs	kolektīvais	kolektīva	kolektīvā
Ģenitīvs	kolektīva	kolektīvā	kolektīvas	kolektīvās
Datīvs	kolektīvam	kolektīvajam	kolektīvai	kolektīvajai
Akuzatīvs	kolektīvu	kolektīvo	kolektīvu	kolektīvo
Instrumentālis	kolektīvu	kolektīvo	kolektīvu	kolektīvo
Lokatīvs	kolektīvā	kolektīvajā	kolektīvā	kolektīvajā
Vokatīvs	-	kolektīvais	-	kolektīvā

Daudzskaitlis

Locījums	Vīriešu dzimte		Sieviešu dzimte
	Nenoteiktā galotne	Noteiktā galotne	Nenoteiktā galotne	Noteiktā galotne
Nominatīvs	kolektīvi	kolektīvie	kolektīvas	kolektīvās
Ģenitīvs	kolektīvu	kolektīvo	kolektīvu	kolektīvo
Datīvs	kolektīviem	kolektīvajiem	kolektīvām	kolektīvajām
Akuzatīvs	kolektīvus	kolektīvos	kolektīvas	kolektīvās
Instrumentālis	kolektīviem	kolektīvajiem	kolektīvām	kolektīvajām
Lokatīvs	kolektīvos	kolektīvajos	kolektīvās	kolektīvajās
Vokatīvs	-	kolektīvie	-	kolektīvās

Tulkojumi

Tulkojumi

• angļu: collective ^en
• ungāru : (lietvārds) kollektíva ^hu, (īpašības vārds) kollektív ^hu