burvis

Latviešu valoda

Skaidrojums

Latviešu valodas vīr. 2. deklinācijas lietvārds

1. Cilvēks, kam piemīt spēja noburt; kāds, kurš nodarbojas ar maģiju.
2. Dsk. ģenitīvs - burvju : īpašības vārda nozīmē, tāds, kam piemīt pārdabiskas spējas, īpašības.

   Burvju paklājs, burvju nūjiņa.

3. Burvju mākslinieks, iluzionists.

Etimoloģija

• Atvasināts no darbības vārda burt.

Locījumi

Locījums	Vienskaitlis	Daudzskaitlis
Nominatīvs	burvis	burvji
Ģenitīvs	burvja	burvju
Datīvs	burvim	burvjiem
Akuzatīvs	burvi	burvjus
Instrumentālis	burvi	burvjiem
Lokatīvs	burvī	burvjos
Vokatīvs	burvi	burvji

Radniecīgi vārdi

• burt, noburt, uzburt, apburt
• burve
• burvestība

=

Tulkojumi

Cilvēks ar pārdabiskām spējām

• angļu: wizard ^en, sorcerer ^en, mage ^en, warlock ^en, magician ^en
• franču : mage ^fr, sorcier ^fr, m

• ungāru : varázsló ^hu
• vācu : Zauberer ^de, m

Iluzionists

• angļu: magician ^en, wizard ^de
• franču : magicien ^fr

• ungāru : bűvész ^hu
• vācu : Zauberer ^de, m, Magier ^de