Atlantijas okeāns
Latviešu valoda
[labot šo sadaļu]
Latviešu valoda
Etimoloģija
[labot šo sadaļu]Okeāna nosaukums pirmo reizi parādās 5. gadsimtā pr.Kr. sengrieķu vēsturnieka Hērodota darbos, kurš rakstīja, ka "jūra ar Hērakla stabiem saucas Atlantis (sengr. Ἀτλαντίς — Atlantīda)". Nosaukums ir cēlies no senajā Grieķijā pazīstamā mīta par Atlantu, titānu, kurš Vidusjūras pašā rietumu galā uz saviem pleciem tur debess jumu. Romiešu zinātnieks Plīnijs Vecākais 1. gadsimtā jau lietoja mūsdienu nosaukumu Okeanus Atlantikus (lat. Oceanus Atlanticus) — "Atlantijas okeāns". Vēlākos laikos okeāns tika saukts dažādi: Rietumu jūra, Ziemeļu jūra, Ārējā jūra u.c. Tikai 17. gadsimta vidū atgriezās Atlantijas okeāna nosaukums, turklāt tas attiecās uz okeāna ziemeļu daļu. Okeāna dienvidu daļa gar Āfrikas krastiem tika saukta par Etiopijas jūru. Atlantijas okeāna nosaukums mūsdienu izpratnē kartē parādījās tikai 1824. gadā.
Īpašvārds
[labot šo sadaļu]Latviešu valodas vīr. 1. deklinācijas īpašvārds
- Atlantijas okeāns ir otrs lielākais okeāns uz Zemes, kas atdala Eiropu un Āfriku austrumos no Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas rietumos. Ziemeļos tas savienots ar Ziemeļu ledus okeānu, dienvidaustrumos — ar Indijas okeānu, dienvidos — ar Dienvidu okeānu, dienvidrietumos — ar Kluso okeānu.
- Atlantijas okeāna raksturīga īpatnība ir 1950. gados atklātā Vidusatlantijas grēda - garākā kalnu grēda pasaulē, kas pa Atlantijas okeāna centrālo asi aptuveni 11 300 km garumā stiepjas no Islandes līdz aptuveni 54°D platuma grādam.
Locījumi
[labot šo sadaļu]| Locījums | Vienskaitlis |
|---|---|
| Nominatīvs | Atlantijas okeāns |
| Ģenitīvs | Atlantijas okeāna |
| Datīvs | Atlantijas okeānam |
| Akuzatīvs | Atlantijas okeānu |
| Instrumentālis | Atlantijas okeānu |
| Lokatīvs | Atlantijas okeānā |
| Vokatīvs | Atlantijas okeān |