Latviešu valoda

Antarktīda

Etimoloģija

Nosaukums "Antarktīda" ir grieķu vārda ἀνταρκτική romantizēta versija — sieviešu dzimte no vārda ἀνταρκτικός, kas nozīmē "iepretī Arktikai" jeb "iepretī ziemeļiem".

Par kādu "antarktisku reģionu" pieminēja vēl Aristotelis savā grāmatā "Meteorologika" (ap 350 gadu pr.Kr.). Sengrieķu ģeogrāfs, kartogrāfs un matemātiķis Tiras Marins 2. gadsimtā izmantoja šo nosaukumu pasaules kartē, kura līdz mūsdienām nav saglabājusies. Romiešu autori Gajs Jūlijs Higins un Apulejs (1-2. gadsimts) dienvidpola apzīmēšanai izmantoja romantizētu grieķu nosaukumu Pólus antarcticus, no kura radās senfranču pole antartike (mūsdienu transkripcijā pôle antarctique), kas bija fiksēts 1270. gadā un no kura, savukārt, vidusangļu pol antartik parādījās Džefrija Čosera 1391. gada traktātā.

Jaunatklāto zemi par "Antarktisko kontinentu" 1840. gadā nosauca amerikāņu jūras virsnieks un pētnieks Čārlzs Vilkss, kurš 1830. gados vadīja ASV JKS kartogrāfisko departamentu. Pirmo reizi kontinents tika attēlots uz angļu okeanogrāfa Džona Merreja kartes 1886. gadā ar nosaukumu "Iespējamais Antarktiskais kontinents". Pirmais oficiālais "Antarktīdas" termina pielietojums, apzīmējot kontinentu, 1890. gados tiek piedēvēts skotu kartogrāfam Džonam Džordžam Bartolomjū.

Īpašvārds

Latviešu valodas siev. 4. deklinācijas īpašvārds

kontinents dienvidu puslodē, kas ieskauj Zemes dienvidpolu, un atrodas Antarktikā. To visapkārt apskalo Dienvidu okeāns.
Antarktīda, kuras platība ir 13 980 000 km², ir piektais lielākais kontinents; par Antarktīdu mazāka ir vienīgi Austrālija.

Locījumi

IV deklinācija

Locījums	Vienskaitlis
Nominatīvs	Antarktīda
Ģenitīvs	Antarktīdas
Datīvs	Antarktīdai
Akuzatīvs	Antarktīdu
Instrumentālis	Antarktīdu
Lokatīvs	Antarktīdā
Vokatīvs	Antarktīda

Tulkojumi

kontinents

angļu: Antarctica ^en