varēt

Latviešu valoda

Skaidrojums

Latviešu valodas 3. konjugācijas darbības vārds

1. Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, uztvert, reaģēt.
2. Pastāvēt situācijai, apstākļiem, norisēm u. tml., kas nodrošina kādu darbību, procesu, stāvokli, arī (kā) eksistenci.

   Ēst (arī dzert) var. — Saka par ko negaršīgu, bet ēšanai (dzeršanai) lietojamu.

3. Drīkstēt.

   Pa baznīclaiku jau nedrīkstēja strādāt, tikai kad.. sāka zvanīt, varēja stāties pie kapājamās siles. Upīts 4, 141.

Locījumi

Konjugācija

Laiks	Persona vienskaitlī	Vārda forma	Persona Daudzskaitlī	Vārda forma
Tagadne	es	varu	mēs	varam
	tu	vari	jūs	varat
	viņš, viņa	var	viņi, viņas	var
Pagātne	es	varēju	mēs	varējām
	tu	varēji	jūs	varējāt
	viņš	varēja	viņi	varēja
Nākotne	es	varēšu	mēs	varēsim
	tu	varēsi	jūs	varēsiet
	viņš	varēs	viņi	varēs
Tagadnes lokāmais divdabis		varošs
Pagātnes lokāmais divdabis		varējis
Pavēles izteiksme (dzsk. 2.p.)		variet
Vēlējuma izteiksme		varētu
Vajadzības izteiksme		jāvar
Atstāstījuma izteiksme		varot

Vārda formas

Sinonīmi

1. spēt

Tulkojumi

Tulkojumi

Angliski : be able to en

Čehiski : moci cs