sprediķis

Latviešu valoda

Skaidrojums

Latviešu valodas vīr. dz. 2. deklinācijas lietvārds

1. rel. Dievkalpojuma sastāvdaļa — garīdznieka runa (parasti no kanceles), kas veltīta kāda Bībeles fragmenta plašam iztirzājumam; šādas runas rakstveida teksts.

Turēt sprediķi novec. — teikt sprediķi.

2. sar. Pamācība, parasti klaja, uzmācīga, apnicīga.

Lasīt sprediķi (arī morāli, lekciju, notācijas) — stingri mutvārdos pamācīt (kādu), moralizēt, arī nosodīt, rāt. [LLVV]

Locījumi

Locījums	Vienskaitlis	Daudzskaitlis
Nominatīvs	sprediķis	sprediķi
Ģenitīvs	sprediķa	sprediķu
Datīvs	sprediķim	sprediķiem
Akuzatīvs	sprediķi	sprediķus
Instrumentālis	sprediķi	sprediķiem
Lokatīvs	sprediķī	sprediķos
Vokatīvs	sprediķi	sprediķi

Tulkojumi

Tulkojumi

Angliski : sermon en