Satura rādītājs

[labot]

Latviešu valodas īpašības vārds.

Tāds, kas ir bijis, pastāvējis ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus u. tml.) pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma. Tāds, kas ir radīts, radies ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus u. tml.) pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma un pastāv joprojām.

Senā Grieķija. Senā Roma. Sens rokraksts. Sena tradīcija. Sena valoda. Sena skaņkārta. Sens darbarīks. Seni augi. Seni dzīvnieki.

1. Tāds, kas ir dzīvojis tālā vēsturiskā periodā, laikmetā (piemēram, par ciltīm, etniskām grupām, tautām, to piederīgajiem).

Senie latvieši. Senie ēģiptieši. Sena cilts.

1. Tāds, ko no kāda jaunāka, pašreizējā laikposma šķir ilgs laiks (daudzi gadsimti, laikmeti u. tml.) - piemēram, par laikmetu, laika periodu.
Tāds, kas ir radīts, radies, bijis pirms samērā ilga laika (piemēram, pirms vairākiem gadiem, gadu desmitiem) un (parasti) pastāv joprojām.

Sena skolasbiedru draudzība. Sens paziņa.

Īpašības vārd vienskaitlī

Locījums	vīr. dz. vārds ar nenot. gal.	vīr. dz. vārds ar not. gal.	siev. dz. vārds ar nenot. gal.	siev. dz. vārds ar not. gal.
Nominatīvs	sens	senais	sena	senā
Ģenitīvs	sena	senā	senas	senās
Datīvs	senam	senajam	senai	senajai
Akuzatīvs	senu	seno	senu	seno
Instrumentālis	senu	seno	senu	seno
Lokatīvs	senā	senajā	senā	senajā
Vokatīvs	-	senais	-	senā

Īpašības vārds daudzskaitlī
Locījums	vīr. dz. vārds ar nenot. gal.	vīr. dz. vārds ar not. gal.	siev. dz. vārds ar nenot. gal.	siev. dz. vārds ar not. gal.
Nominatīvs	seni	senie	senas	senās
Ģenitīvs	senu	seno	senu	seno
Datīvs	seniem	senajiem	senām	senajām
Akuzatīvs	senus	senos	senas	senās
Instrumentālis	seniem	senajiem	senām	senajām
Lokatīvs	senos	senajos	senās	senajās
Vokatīvs	-	senie	-	senās

Pārākā pakāpe: senāks

Vispārākā pakāpe: senākais

Tulkojumi