sens

No ''Wiktionary''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Flag of Latvia.svg Latviešu valoda[labot]

Skaidrojums[labot]

Latviešu valodas īpašības vārds

  1. Tāds, kas ir bijis, pastāvējis ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus u. tml.) pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma. Tāds, kas ir radīts, radies ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus u. tml.) pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma un pastāv joprojām.

Senā Grieķija. Senā Roma. Sens rokraksts. Sena tradīcija. Sena valoda. Sena skaņkārta. Sens darbarīks. Seni augi. Seni dzīvnieki.

    1. Tāds, kas ir dzīvojis tālā vēsturiskā periodā, laikmetā (piemēram, par ciltīm, etniskām grupām, tautām, to piederīgajiem).

Senie latvieši. Senie ēģiptieši. Sena cilts.

    1. Tāds, ko no kāda jaunāka, pašreizējā laikposma šķir ilgs laiks (daudzi gadsimti, laikmeti u. tml.) - piemēram, par laikmetu, laika periodu.
  1. Tāds, kas ir radīts, radies, bijis pirms samērā ilga laika (piemēram, pirms vairākiem gadiem, gadu desmitiem) un (parasti) pastāv joprojām.

Sena skolasbiedru draudzība. Sens paziņa.

Locījumi[labot]


Pārākā pakāpe: senāks

Vispārākā pakāpe: senākais

Piezīmes[labot]

  • Visos locījumos vienmēr izrunājams ar plato e skaņu.

Tulkojumi[labot]