runāt

No ''Wiktionary''

Latviešu valoda
[labot šo sadaļu]

Skaidrojums[labot šo sadaļu]

Latviešu valodas 2. konjugācijas darbības vārds

  1. Ar runas orgāniem (mute, mēle, lūpas) veidot artikulētas skaņas, izrunāt vārdus, teikumus; izteikt kādu saturu un domu.
    Bērns mācās runāt.
  2. Paust rakstveidā, rakstītā tekstā.
    Grāmatas autors runā par vēsturiskiem notikumiem.
  3. (par nedzīviem objektiem) Būt tādam, no kā var ko secināt, gūt informāciju.
    Izrakumi runā par pagātnes notikumiem.

[MLVV]

Locījumi[labot šo sadaļu]

Atvasinājumi[labot šo sadaļu]

Tulkojumi[labot šo sadaļu]