rakstīt

Latviešu valoda

Skaidrojums

Latviešu valodas 3. konjugācijas darbības vārds

1. Veidot (rakstu zīmes un to savienojumus). Rakstīt skaidri, salasāmi, ātri. Bērns neprot rakstīt.
2. Atveidot rakstveidā. Rakstīt vārdus, teikumus.
3. Sacerēt, sastādīt (kādu tekstu). Rakstīt vēstuli, romānu, atskaiti. Šis rakstnieks raksta īsos stāstus.
4. Sacerēt un sūtīt vēstules. Viņš man vairs neraksta.
5. Rotāt ar rakstiem. Rakstītas zeķes, kamanas.

Locīšana

Konjugācija

Laiks	Persona vienskaitlī	Vārda forma	Persona Daudzskaitlī	Vārda forma
Tagadne	es	rakstīu	mēs	rakstīām
	tu	rakstīi	jūs	rakstīāt
	viņš, viņa	rakstīa	viņi, viņas	rakstīa
Pagātne	es	rakstīīju	mēs	rakstīījām
	tu	rakstīīji	jūs	rakstīījāt
	viņš	rakstīīja	viņi	rakstīīja
Nākotne	es	rakstīīšu	mēs	rakstīīsim
	tu	rakstīīsi	jūs	rakstīīsiet
	viņš	rakstīīs	viņi	rakstīīs
Tagadnes lokāmais divdabis		rakstīošs
Pagātnes lokāmais divdabis		rakstīījis
Pavēles izteiksme (dzsk. 2.p.)		rakstīiet
Vēlējuma izteiksme		rakstīītu
Vajadzības izteiksme		jārakstīa
Atstāstījuma izteiksme		rakstīot

Nolieguma forma: nerakstīt

Sinonīmi

1. skricelēt
2. skribelēt

Divdabji

Lokāmie divdabji	Daļēji lokāmie divdabji	Nelokāmie divdabji
rakstošs;	rakstīdams;	rakstot; rakstoties
rakstījis; rakstījies;	-	rakstam;
rakstāms	-	rakstām; rakstāmies
rakstīts	-	-

Izteicieni

1. Uz pieres nav rakstīts - uz cilvēku paskatoties vien, to tuvāk nepazīstot, nevar noteikt, kas vai kāds viņš ir.

Tulkojumi

• Čehiski : psát ^cs