Latviešu valoda
[labot šo sadaļu]

Latviešu valodas vīr. 1. deklinācijas lietvārds

Pozitīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs pacilāts garastāvoklis, izteikta labsajūta.
Patiess, neviltots prieks.
Tas, kas izraisa šādu emocionālu stāvokli.
Ziemas prieki. Baudīt atvaļinājuma, makšķerēšanas priekus.

[MLVV]

Pamazināmā forma: prieciņš

Acu prieks — tas, kas ir ļoti mīļš, tuvs; acuraugs.

Apčurāties aiz prieka sar., iron. — būt ļoti priecīgam.

Ka prieks — saka, ja kāds ko ir (ļoti) labi veicis, izdarījis.

Lēts prieks sar. — tas, ko var atļauties, kam pietiek līdzekļu.

Priekā! — izsaucas, uzaicinot kopā iedzert.

Prieka meita — prostitūta.

Prieka nams — priekanams; prostitūcijas uzņēmums.

(Pārāk) dārgs prieks sar. — tas, ko nevar atļauties (piemēram, līdzekļu trūkuma dēļ).

Peldēt priekā — justies ļoti priecīgam.

Prieka vēsts — (a) Eņģeļa Gabriēla paziņojums Marijai, ka viņa dzemdēs Dieva dēlu (Lūkas 1:26). (b) Latvijai netradicionāla kristiešu draudze.

Vaļas prieks — vaļasprieks.

Avoti: LLVV, SLG

Abas nozīmes

Latviešu valoda[labot šo sadaļu]