prast
No ''Wiktionary''
Satura rādītājs |
Latviešu valoda [labot]
Skaidrojums [labot]
Latviešu valodas 1. konjugācijas darbības vārds
- Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, prasmi, ka spēj veikt (kādu darbību, uzdevumu u. tml.).
Etimoloģija [labot]
Salīdzināt ar lietuviešu prasti.
Locījumi [labot]
Konjugācija
| Laiks | Persona vienskaitlī | Vārda forma | Persona Daudzskaitlī | Vārda forma |
|---|---|---|---|---|
| Tagadne | es | protu | mēs | protam |
| tu | proti | jūs | protat | |
| viņš, viņa | prot | viņi, viņas | prot | |
| Pagātne | es | pratu | mēs | pratām |
| tu | prati | jūs | pratāt | |
| viņš | prata | viņi | prata | |
| Nākotne | es | pratīšu | mēs | pratīsim |
| tu | pratīsi | jūs | pratīsiet | |
| viņš | pratīs | viņi | pratīs | |
| Tagadnes lokāmais divdabis | pratis | |||
| Pagātnes lokāmais divdabis | protošs | |||
| Pavēles izteiksme (dzsk. 2.p.) | protiet | |||
| Vēlējuma izteiksme | prastu | |||
| Vajadzības izteiksme | jāprot | |||
| Atstāstījuma izteiksme | protot |
Vārda formas [labot]
Sinonīmi [labot]
Tulkojumi
