muļķis
Latviešu valoda[labot šo sadaļu]
Latviešu valodaSkaidrojums[labot šo sadaļu]
Latviešu valodas vīr. 2. deklinācijas lietvārds
- Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
- Katrs muļķis (prot, spēj u. tml.) sar. — kurš katrs, ikviens (prot, spēj u. tml.).
- Nav muļķis sar. — saka, uzsverot, ka kāds ir gudrs, saprātīgs.
- adj. nozīmē; reti.
- Dzīvnieks, kas — pēc kādiem cilvēka priekšstatiem — nav gudrs.
- (Ne)ķert muļķus (arī muļķi) sar. — (ne)uzskatīt citus par muļķiem.
- Apaļš muļķis sar. — ļoti muļķīgs, aprobežots cilvēks.
- (Pa)ķert uz muļķa sar. — izmantot kāda nezināšanu, neattapību.
- Muļķa desa žarg. — muļķis; ģeķis.
muļķe -es, dsk. ģen. -ķu, s. [LLVV]