muļķis

No ''Wiktionary''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Flag of Latvia.svg Latviešu valoda[labot]

Skaidrojums[labot]

Latviešu valodas vīr. dz. 2. deklinācijas lietvārds

  1. Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
Katrs muļķis (prot, spēj u. tml.) sar. — kurš katrs, ikviens (prot, spēj u. tml.).
Nav muļķis sar. — saka, uzsverot, ka kāds ir gudrs, saprātīgs.
adj. nozīmē; reti.
Dzīvnieks, kas — pēc kādiem cilvēka priekšstatiem — nav gudrs.
(Ne)ķert muļķus (arī muļķi) sar. — (ne)uzskatīt citus par muļķiem.
Apaļš muļķis sar. — ļoti muļķīgs, aprobežots cilvēks.
(Pa)ķert uz muļķa sar. — izmantot kāda nezināšanu, neattapību.
Muļķa desa žarg. — muļķis; ģeķis.

muļķe -es, dsk. ģen. -ķu, s. [LLVV]

Sinonīmi[labot]

Tulkojumi[labot]