Satura rādītājs

[labot]

Latviešu valodas siev. dz. 5. deklinācijas lietvārds

Cilvēka psihiskā struktūra, garīgā pasaule, būtība, kas izpaužas noteiktu jūtu, domu, personības īpašību kopumā; cilvēka jūtu pasaule; arī psihe.
Būtiskākais, raksturīgākais, kas piemīt (piemēram, kādai vietai, priekšmetam).
Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas iedvesmo, vada, veido, ietekmē (kādu kolektīvu); cilvēks, kas ar lielu ieinteresētību organizē, vada (kādu pasākumu).
Cilvēks (parasti kā vienība cilvēku skaitā).
Tas, kas(cilvēkā) ir nemirstīgs un var viņpasaulē eksistēt patstāvīgi, neatkarīgi no ķermeņa.
Ideālistiskajā filozofijā un psiholoģijā — kāds no apziņas elementiem.

Tulkojumi