braukt
No ''Wiktionary''
Satura rādītājs |
Latviešu valoda [labot]
Skaidrojums [labot]
Latviešu valodas 1. konjugācijas darbības vārds
- Pārvietoties braukšus, ar satiksmes līdzekli. Braukt ar autobusu.
- Par transportlīdzekli - virzīties, pārvietoties. Trolejbuss brauc uz depo.
- Vadīt transportlīdzekli. Viņš neprot braukt ar auto.
- Pārvietoties šļūcot, slīdot (uz kā); šļūkt, slīdēt, slidināties. Braukt ar ragaviņām.
- Vilkt (pa virsmu). Braukt. ar pirkstu pa galdu.
Locīšana [labot]
| Tagadne | Pagātne | Nākotne |
|---|---|---|
| Es braucu; | Es braucu; | Es braukšu; |
| Tu brauc; | Tu brauci; | Tu brauksi; |
| Viņš, viņa brauc; | Viņš, viņa brauca; | Viņš, viņa brauks; |
| Mēs braucam; | Mēs braucām; | Mēs brauksim; |
| Jūs braucat; | Jūs braucāt; | Jūs brauksiet; |
| Viņi, viņas brauc; | Viņi, viņas brauca; | Viņi, viņas brauks; |
Izteicieni [labot]
- Braukt ar muti - pļāpāt tukšu, lielīties.
Vārda formas [labot]
Sinonīmi [labot]
Atvasinājumi [labot]
{{{1}}}
