aizliegt
No ''Wiktionary''
[labot]
Latviešu valoda
[labot] Skaidrojums
Latviešu valodas 1. konjugācijas darbības vārds
- Neatļaut, noliegt.
- Neatzīt.
- "Cerams, ka Reihvalda jaunkundze turpmāk neaizliegs savu tēvu, bijušo tirgotāju un namīpašnieku?" ironiski jautāja drošības dienesta darbinieks. Sakse 7, 378.
[labot] Locījumi
Konjugācija
| Laiks | Persona vienskaitlī | Vārda forma | Persona Daudzskaitlī | Vārda forma |
|---|---|---|---|---|
| Tagadne | es | aizliedzu | mēs | aizliedzam |
| tu | aizliedz | jūs | aizliedzat | |
| viņš, viņa | aizliedz | viņi, viņas | aizliedz | |
| Pagātne | es | aizliedzu | mēs | aizliedzám |
| tu | aizliedzi | jūs | aizliedzát | |
| viņš | aizliedza | viņi | aizliedza | |
| Nākotne | es | aizliegšu | mēs | aizliegsim |
| tu | aizliegsi | jūs | aizliegsiet | |
| viņš | aizliegs | viņi | aizliegs | |
| Tagadnes lokāmais divdabis | aizliedzošs | |||
| Pagātnes lokāmais divdabis | aizliedzis | |||
| Pavēles izteiksme (dzsk. 2.p.) | aizliedziet | |||
| Vēlējuma izteiksme | aizliegtu | |||
| Vajadzības izteiksme | jāaizliedz | |||
| Atstāstījuma izteiksme | aizliedzot |
